Tikai Tu zini, kad es neesmu patiesa, tikai Tu vari atsūtīt man apskāvienu pa pastu. Tikai Tu esi vienīgais cilvēks, kas man pasaka patiesību, labi zinādāms, ka tā būs sāpīga.

Paldies, ka iemācīji man priecāties par to, ka dzīvoju. Paldies par vārdiem ”centies cik spēj”, paldies, ka nekad neteici : ”Vai tad es neteicu?” vismaz bieži ne.

Paldies, ka vienmēr esi bijis līdzās. Neuzbāzīgi. Neuzstājīgi. Tikai līdzās. Gatavs jebkurā brīdī, dienā vai naktī, dot padomu par jebko. Tu vienmēr biji gatavs ierasties, ja nepieciešams. Nekavējoties. Uz tava pleca vienmēr var izraudāties. Tu esi cilvēks, kam izstāstīt jaunākos notikumus. Cilvēks, kas pasmejas par to, kas smieklīgs. Cilvēks ar neizsmeļamu mīlestību, lai ko es būtu izdarījusi. Vienmēr.

Manas raizes ir kļuvušas lielākas un mana pasaule vēl neskaidrāka, bet tu ielaid tajā mazu gaismas strēlīti, lai es skaidri saskatītu, kas mani apdraud un lai saprastu, ka jautājumi jārisina, nevis no tiem jāizvairās.

Es lepojos ar to, ko Tu dari. Es mīlu tevi par to, kas Tu esi. Tava dzīve ir tik piesātināta - un tomēr zinu, ka vienmēr tajā atradīsies vieta man.

Man patīk, ka Tu esi satraukts un priecīgs, ja esmu guvusi panākumus. Un vēl vairāk man patīk, ka Tu mani tomēr uzskati par lielisku, lai arī esmu iekritusi ar seju dubļos. Paldies, ka sakliedzi uz mani un pateici dažos labi pārdomātos vārdos, kāda muļķe esmu bijusi. Paldies, ka neatmeti cerības, kad es biju īpaši neciešama. Tu tāds biji vienīgais.
Paldies, ka izturēji neizturamo, ka izveidoji kaut ko ne no kā. Paldies par to, devi, kad tavas kabatas bija tukšas, paldies par to, ka mīlēji mani, kad patiešām nebija par ko mīlēt. Paldies, ka Tu ar smaidu paveici neiespējamo. Paldies, ka pievērsi man visu uzmanību.
Kopš brīža, kad iepazināmies, Tu vēlējies, lai esmu es pati, nevis kāda turpinājums vai atdarinājums. Paldies, ka devi man brīvību, lai tevi mīlētu. Paldies, ka nelabās dienas pārvērti labās. Paldies, ka vienmēr atvēri man visas durvis, bet nekad nestūmi pa tām iekšā. Paldies, ka biji ieinteresēts, ka mīlēji, bet nesmacēji sar savu mīlestību.

Paldies, ka ļāvi man brīvi atplest spārnus lidojumam ….. no Tevis……. pie Tevis.

― Agnese Biņķe

May 21 10:34
Mamm`

Šo dzīvi dzīvojot man vienmēr šķitis,ka savāds spēks ir Tavai mīlestībai, Mamm!
Vienalga - laimīgs es ,vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis Tu man vienmēr esi klāt!

May 12 21:43

katrinaliepina:

Kāpēc būt par cilvēku dažreiz ir tik grūti?

May 09 21:42 with 5 notes
Ikviens cilvēks pasaulē ir pasaule - neatkārtojama un bagāta gan priekā, gan smeldzē, gan izmisumā un dīvainībās, vienkāršībā un neparastumā… Bet kālab viņa un visi citi grib mani par kaut ko taisīt, ja es jau esmu pasaule?
― Gundega Repše

Apr 08 18:56
un tā ikreiz

Meitiņas piedzimšana pirms vairāk nekā gada ir daudz mainījusi manā dzīvē un tās uztverē. Nav noslēpums, ka šis notikums palīdzēja ieraudzīt dzīvi ar citu skatījumu, piešķīra tai lielāku nozīmi un prieku. Šīs izjūtas cenšoties ielikt mūzikā, emocionāli bija skaidrs, ka beidzot esmu gatavs uzrunāt klausītāju arī dzimtajā valodā. Vēl jo vairāk tamdēļ, ka šis tomēr ir ļoti personisks veltījums, saka Jānis Aišpurs.

Manuprāt visskaistākais, kas vien var būt ir uzrakstīt dziesmu savai meitiņai.


The Sound Poets - Emīlija


Man šķiet, ka nu varu katru brīdi

Katru sekundi un laika sprīdi

Man šķiet un beidzot nu laika nemiers rimis

Līdz ar tevi pats no jauna dzimis

Man šķiet, ka nu liekas katrs solis

Itkā trauktos pāri laika lokiem

Man šķiet un beidzot nu miers ir īsts un patiess

Un tā ikreiz, kad tu uz manis skaties

Man apjausts dots, cik tas ir daudz

Būt līdzās tev, būt klāt un vērot kā tu audz

Man šķiet, ka nu dienas riņķī gaišās

Šķiet pat negaisā un lietus laikā

Man šķiet un beidzot nu itin viss ir gana

Ejot vien es zinu viss ir galā

Man apjausts dots, cik tas ir daudz, cik ļoti daudz

Būt līdzās tev, būt klāt un vērot kā tu audz

Man ir apjausts dots, cik tas ir daudz, cik ļoti daudz

Būt līdzās tev, būt līdzās tev, kad tu vēl audz

Apr 07 15:07
theme by modernise